Intervija ar mammu Ievu par mācībām Lielbritānijas valsts vidusskolā

 

Izlemt sūtīt bērnu mācīties uz ārzemēm ir liels solis. Tas bieži vien vecākiem iedveš bailes – kuru skolu izvēlēties, kā to visu nokārtot, vai bērns viens tiks ar to visu galā, kur viņš dzīvos un kā mācīsies. Tāpēc labākais, kas vecāku šādā situācijā var iedvesmot, ir atsaucīga aģentūra un citu vecāku pieredze. EC Durbe sniedz Jums iespēju iepazīties ar Ievas Baranovskas motivāciju un piedzīvoto, sūtot savu dēlu Artūru mācīties Gloucestershire college Lielbritānijā.

Pastāstiet, lūdzu, kādēļ Jūs izvēlējāties sūtīt dēlu tieši uz Gloucestershire college Lielbritānijā?

Patiesībā tā nebija ļoti mērķtiecīga izvēle. Dēls mācījās Jūrmalas vidusskolā. Bija nekonkrēti nākotnes plāni par varbūtējām studijām ārzemēs. E-klasē izlasīju aicinājumu uz DURBE semināru un pamudināju dēlu to apmeklēt. Pēc Artūra tikšanās ar koledžas pārstāvi sākām ģimenē apspriest ideju doties mācīties uz ārzemēm jau koledžas gados. DURBE palīdzība bija izšķiroša arī mūsu nodoma realizācijā.

Vai Jūs uztraucāties, sūtot dēlu tik tālu, un kā pārvarējāt šo uztraukumu?

Par attālumu man nebija tas lielākais uztraukums. Lielbritānija ir ļoti sasniedzama. Vairāk jautājumu bija par nākotnes izvēlēm.

Kā, pēc Jūsu dēla stāstītā, mācības Lielbritānijā atšķiras no mācībām Latvijā?

Artūrs uzsver, ka mācīties ir interesanti. Un atzīst, ka nebūt nav viegli. Viņam patīk, lieki nesadalot uzmanību, padziļināti koncentrēties uz mazāku skaitu priekšmetu. Patīk pašam plānot savas mācību izvēles.

Kādi, Jūsuprāt, ir jaunieša galvenie ieguvumi, izvēloties mācības ārzemēs?

Kaut kādā ziņā, iespējams, vērtīgāks diploms? Pagaidām par to nekādi nevaru spriest. Domāju, galvenais – tā ir nenovērtējama dzīves pieredze. Būt "iemestam" svešā vidē, atšķirīgā izglītības sistēmā, bez izcilām svešvalodas zināšanām un reāla tuvinieku atbalsta. Tas ir liels izaicinājums, bet droši vien ir vērts riskēt. Labākā angļu valodas apguves vieta noteikti ir Anglijas vidienē. Bet šeit ir ne tikai angļu studenti un pasniedzēji, ir arī studenti un mācībspēki no citām valstīm. Tas dod pilnīgi jaunu pasaules uztveri. Gan skola, gan viesģimene, gan citu studentu piemērs, nemitīgi kā galveno jautājumu izvirza studenta personīgo karjeras izaugsmi. Latvijas sabiedrībai šāds nemiers nav raksturīgs un jaunieši bieži vien mācās bez iekšējas un ārējas motivācijas. Bez tam – Artūru aizrauj regbijs, Lielbritānijā tas ir gandrīz kā reliģija. Viņš ir guvis neatsveramu sportisko pieredzi, patiešām ievērojamu izaugsmi un ļoti labas rekomendācijas spēlējot pilsētas regbija komandā. Pie tam gan skola, gan skolas ieteiktā viesģimene atbalsta viņa sportiskos centienus.

Pastāstiet, lūdzu, kā Jūsu dēls adaptējās jaunajā vidē un izglītības sistēmā?

Domāju, ka tas viņam nenācās viegli, bet viņš saprata, ka tā ir viņa iespēja. Esmu pārliecināta, ka adaptācija notiek joprojām.

Vai Jūs varētu norādīt, kas dēlam šajā ārzemju piedzīvojumā patīk vislabāk?

Varbūt tas, ka jāuzņemas pašam pilnīga atbildība par savu rīcību? Arī citi izaicinājumi, kurus veiksmīgi risinot, viņš var gūt atzinību no draugiem un radiem, pats reāli sajust savu izaugsmi un pats veidot savu nākotni.

Vai ir bijuši kādi lūzuma punkti gan Jums, gan dēlam un kā Jūs ar tiem tikāt galā?

Grūti pateikt. Iespējams, ka vecākiem vairāk stāsta par labajām lietām... Mēs jau visi apzināmies, ka patiesībā palīdzēt bieži nevaram pat ar padomu.

Ko Jūs varētu ieteikt vecākiem, kuri plāno sūtīt savu bērnu mācīties ārpus Latvijas?

Izvērtēt visus PAR un PRET ļoti individuāli. Jaunietim jābūt uzņēmīgam un ļoti patstāvīgam. Būs nepieciešami arī pietiekami lieli materiālie līdzekļi, bet par visu vairāk  – veiksme, – veiksme un paša studenta motivācija. Domāju, ka mūsu ģimene ir izdarījusi pareizo izvēli.

Pats Artūrs uzskata, ka viņam līdz šim ir ļoti laimējies: gan ar skolu, gan angļu ģimeni, gan ar sporta treneriem un jaunajiem draugiem. Par Latvijas jauniešu, Artūra draugu, attieksmi esmu no viņa dzirdējusi, ka tā no piesardzīgi nogaidošas tagad mainījusies uz: "Ja man būtu tāda iespēja, es arī noteikti brauktu..."

Kā mamma varu piebilst, ka bez DURBE palīdzības, personīgi es pati, nespētu visas šīs "skolā iestāšanās lietas" pienācīgi nokārtot un mēs būtu tepat, kur bijām. :))

Īpašs paldies DURBE konsultantēm par profesionālo, bet arī ļoti personisko attieksmi.

 

Atslēgvardi: 

Pieraksties jaunumu saņemšanai!

Uzzini par jaunāko un aktuālako informāciju par valodu kursiem, izglītību ārzemēs, vasaras nometnēm, ka arī par īpašiem piedāvajumiem, pieraksties!